Viena no kritiskajām tehnoloģijām polikarbonāta diolu ražošanā ir molekulmasas un molekulmasas sadalījuma kontrole. Polikarbonāta diolu molekulmasa tieši ietekmē to hidroksilgrupu, viskozitāti un iegūto poliuretāna materiālu īpašības. Sintēzes laikā rūpīgi jākontrolē diola un karbonāta izejvielu attiecība, kā arī tādi parametri kā reakcijas temperatūra, ilgums un spiediens, lai nodrošinātu, ka reakcija norit vēlamajā apjomā. Būtiskas novirzes izejvielu attiecībās vai nepareiza reakcijas apstākļu kontrole var izraisīt produkta molekulmasas svārstības, tādējādi ietekmējot sastāva aprēķinus un materiāla veiktspēju poliuretāna sintēzes laikā. Līdz ar to precīza izejvielu dozēšana un reakcijas procesa kontrole ir ļoti svarīga produkta stabilitātes nodrošināšanai.
Katalizatoru izvēle un pielietošana ir arī būtisks polikarbonāta diola sintēzes aspekts. Katalizatori atvieglo pāresterifikācijas reakciju starp dioliem un karbonātiem, paātrina reakcijas ātrumu un ietekmē galaprodukta molekulāro struktūru. Nepietiekama katalizatora deva izraisa lēnu reakcijas ātrumu un ilgstošus ražošanas ciklus, savukārt pārmērīga deva var palielināt blakusreakcijas un sarežģīt pakārtoto produktu apstrādi. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties piemērotu katalizatoru, pamatojoties uz izejmateriālu veidiem un procesa apstākļiem,{3}}un stingri kontrolēt devu. Turklāt atlikušais katalizators var ietekmēt turpmākās poliuretāna reakcijas un produkta izturību pret dzeltēšanu; tādējādi arī katalizatora atlieku kontrole ir ļoti svarīga.
Savlaicīga blakusproduktu noņemšana-un produkta attīrīšana arī ir galvenie faktori, kas ietekmē polikarbonāta diolu kvalitāti. Vielas ar zemu-molekulāro- masu, piemēram, metanolu, rodas pāresterifikācijas un polikondensācijas laikā; nespēja tos nekavējoties izņemt no reakcijas sistēmas, var kavēt polimerizācijas progresu. Rūpnieciskajā ražošanā reakciju parasti virza uz priekšu, paaugstinot temperatūru, samazinot spiedienu un nepārtraukti noņemot gaistošas vielas. Tomēr vakuuma līmenis un materiāla temperatūra ir rūpīgi jākontrolē, lai novērstu produkta degradāciju, ko izraisa pārāk agresīvi apstrādes apstākļi. Kad reakcija ir pabeigta, produkts tiek apstrādāts, piemēram, mazo molekulu atlieku noņemšana un filtrēšana. Turklāt, lai nodrošinātu nemainīgu produkta kvalitāti, tiek pārbaudīti parametri, tostarp hidroksilgrupa, skābes vērtība, mitruma saturs, viskozitāte un krāsa.